Virsraksts ir ņemts no uzņēmuma “Latvenergo” vadītāja intervijas, kurā tika pieminēta kāda cita intervija ar ne mazāk atbildīgu personu, jo vēl pirms dažām nedēļām tika piedāvāts zaļās enerģijas attīstības modelis, saskaņā ar kuru, Latvija tiks noklāta ar saules paneļiem un vēja ģeneratoriem, Grobiņā tiks būvēta ūdeņraža ieguves rūpnīca, kas šo enerģiju patērēs, un ar šo ūdeņradi tiks apkurināta Rīga. Tajā pašā laikā atbildīgas amatpersonas arī pauž, ka Rīgas piecstāvu mājas ziemā tiks apsildītas ar siltumsūkņiem, no kā varam secināt, ka mūsu enerģētikas nozarē jaušams apjukums, varbūt pat izmisums, kādu ārēji uzspiestu spēku rezultātā. Ir atrodamas ziņas, ka Londonas centralizētā apkures sistēma gatavojas pāriet no dabasgāzes uz ūdeņradi. Vai vedīs ar kuģiem no Liepājas? Tehnoloģija ir dārga, nenostrādāta un ļoti lieliem zudumiem. 

Tikko notika arī konference par atomenerģijas (tagad esot jāsaka – kodolenerģijas!) iespējamo attīstību Latvijā, kurā tika apspriests, ka vairākās Latvijas pilsētās varētu uzstādīt tā saucamos mazjaudas modulāros reaktorus. Ir pat izstrādāta karte! Līdzīgi kā ar ūdeņraža apkuri, modulārie reaktori ir izpētes un izstrādes stadijā – tā vismaz tika runāts šajā konferencē. Pārstāvis no Latvijas Republikas Saeimas atgādināja, ka 2025. gada februārī Latvija plāno atslēgties no pasaulē viena no stabilākajiem un tehniskā ziņā drošākajiem tīkliem – BRELL tīkla (Belarus, Russia, Estonia, Latvia and Lithuania) jeb vienkārši un latviski sakot – tiks izjaukts Latvijas un visu tās sauszemes kaimiņvalstu gadu desmitos veidotais tīkls.

Lai saprastu, kas notiek, jāieskatās dokumentos. 2020. gadā tika apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam, kurā ir teikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, ņemot vērā Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklu kapacitāti, kas šobrīd ļauj palielināt tīklos nodoto elektroenerģijas apjomu par 800MW. Pašlaik jau konkrētajos apstiprinātajos plānos globālās zaļās afēras ietvaros šīs jaudas ir paredzēts celt virs 15 000 MW vēja parkiem un virs 580 MW saules parkiem. Un tie ir tikai pirmās kārtas plāni! Ir skaidri redzams, ka, izmantojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, globālie spēlētāji vēlas pārdalīt pasaules tirgu. Dokumentā “Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2024-2030” ir paustas bažas par jaudu nesabalansētību.  Pašlaik politikas dokuments ir pārstrādes stadijā, mērķi nav zināmi.

Rodas jautājumi – kas un cik ir saņēmis kukuļos un kas par šo šķietamo nekompetenci ir atbildīgs? Vai 2023. gadā jaundibinātās Klimata un enerģētikas ministrijas darboņi vispār saprot, kas notiek un kādas ir iespējamās sekas? Un vispār – jaunās ministrijas vienīgais mērķis ir globālās zaļās afēras realizācija, piegānot Latvijas teritoriju? Formāli, kā tiek sludināts,- kļūstam neatkarīgi no Krievijas, un Eiropa atsakās no fosilās enerģijas. Bet,- vai, mūkot no vilka, neieskriesim lācim rīklē? Un – vai Eiropas ambīcijas ir jārealizē uz Latvijas rēķina, kur visas “zaļās normas” sen jau ir izpildījušas hidroelektrostacijas? Retzemju metālus pārvalda Ķīna, līdz ar to visa Eiropa kļūst atkarīga no Ķīnas un tās Komunistiskās partijas labvēlības, savukārt viens no dominējošajiem spēlētājiem pasaules atomenerģijas tirgū ir Krievijas Rosatom, kurš pašlaik Ungārijā, piemēram, rekonstruē un paplašina lieljaudas stacionāro spēkstaciju, kas dod vairāk nekā pusi no valstī patērējamās elektroenerģijas. Bet mums ir HES-i! Un tie ir tādi, kādi ir reti kur citur pasaulē!

Pagaidām mēs varam tikai padomāt, ko darīsim 2025. gada februārī, lai nepaliktu bez apkures un elektrības. Viens no ieteikumiem ir nodrošināties uz eksperimentu laiku ar dīzeļģeneratoriem. Savukārt politikas plānotājiem ir laiks beidzot saprast, ka ideālais ciniskais biznesa modelis ir – katrs ražotājs, tai skaitā arī ārvalstu, ar savu ražotnīti pelna, bet valsts par saviem līdzekļiem visu sadala, pārvada un vēl uzbūvē atomelektrostaciju, kas šos biznesiņus satur kopā un neļauj tiem noslīkt izmaksās un tehnoloģiskajā haosā. Bet politikas plānotāju uzdevums ir strādāt Latvijas iedzīvotāju interesēs, nevis realizēt globālistu intereses Krievijas pierobežā!