Laiks attīstīt Latvijas zinātni!

Investīcijas zinātnē ir galvenais faktors ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai. Zinātne un tehnoloģijas ir inovāciju pamatā, kas veicina jaunu produktu, pakalpojumu radīšanu un ražošanas procesu uzlabošanu. Tas palielina konkurētspēju globālajā tirgū, kas ir īpaši svarīgi pieaugošas globalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu apstākļos.

Zinātniskie pētījumi un izstrādes spēlē izšķirošu lomu globālo izaicinājumu risināšanā, piemēram, klimata pārmaiņu, iedzīvotāju veselības un pārtikas drošības jautājumiem. Inovatīvās tehnoloģijas un jauni zinātniskie atklājumi palīdz izstrādāt efektīvus risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, cīņai ar infekcijas slimībām un lauksaimniecības noturības uzlabošanai.

Turklāt investīcijas zinātnē veicina cilvēkkapitāla attīstību. Pētījumu un izstrādes finansēšana nodrošina augsti kvalificētu darbavietu radīšanu un stimulē izglītību un profesionālo sagatavošanu. Tas savukārt paaugstina vispārējo zināšanu un prasmju līmeni sabiedrībā, kas ir pamats turpmākam tehnoloģiskajam progresam un sociālekonomiskajai attīstībai.

Eiropas Savienība aktīvi izvirza ambiciozus mērķus pētījumu un izstrāžu (R&D) jomā, cenšoties nostiprināt savas pozīcijas globālā līmenī un veicināt nozīmīgu sociālo un ekoloģisko problēmu risināšanu. Viens no galvenajiem mērķiem ir sasniegt investīciju līmeni zinātnē 3% apmērā no IKP, kas tiek uzskatīts par svarīgu ilgtermiņa konkurētspējas rādītāju ES.

Galvenie investīciju virzieni ietver ES pozīciju nostiprināšanu zinātnes un tehnoloģiju jomā, rūpnieciskās inovācijas atbalstu, kā arī galveno sociālo izaicinājumu risināšanu, piemēram, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu transportu un atjaunojamo enerģiju. Programmas, piemēram, Horizon Europe, ir vērstas uz starptautiskās sadarbības stimulēšanu, uzlabotu tehnoloģiju izstrādi un zinātnisko atklājumu pārvēršanu komerciāli dzīvotspējīgos produktos.

2022gadā. gadā izdevumi pētījumiem un izstrādei (R&D) Eiropas Savienībā sasniedza 355 miljardus eiro, kas atbilst 2,24% no IKP. Lai gan tas ir augstāk nekā 2012. gada līmenis (2,08%), tas ir zemāks par 2021. gada rādītāju (2,27%). Galvenie finansējuma avoti ir uzņēmumi (57,7%), valdība (30,3%) un ārvalstu fondi (9,7%). Tādās valstīs kā Beļģija, Vācija, Malta un Zviedrija izceļas ar augstu uzņēmumu finansējuma līmeni pētījumiem.

Latvija 2022.gadā ieguldīja pētījumos un izstrādē (R&D) tikai  0,75% no sava IKP, kas ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju, kas ir 2,22% no IKP.

Salīdzinājumam, tādās valstīs kā Vācija, Zviedrija, Austrija un Beļģija, investīciju īpatsvars zinātnē pārsniedz 3% no IKP. Šīs valstis aktīvi atbalsta inovācijas ar finansēšanas programmas, sadarbību starp privāto un valsts sektoru un starptautiskajām investīcijām.

Latvijai investīciju palielināšana zinātnē un izstrādē jākļūst par vienu no prioritārajiem uzdevumiem, lai palielinātu savu konkurētspēju un veicinātu ekonomisko izaugsmi.

Valsts investīcijas zinātnē spēcīgi stimulē izglītības attīstību, īpaši uzlabojot mācību programmu kvalitāti un pētniecības infrastruktūru. Kad valdība un privātais sektors iegulda līdzekļus zinātniskajos pētījumos, universitātēm ir iespēja izstrādāt un ieviest inovatīvas izglītības programmas, balstītas uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Tas nodrošina studentiem piekļuvi mūsdienīgām zināšanām un prasmēm, kas ir pieprasītas globālajā darba tirgū. Turklāt zinātnes finansēšana veicina augsti kvalificētu pasniedzēju un pētnieku piesaisti, kuri var nodot savas zināšanas un pieredzi studentiem, paaugstinot izglītības līmeni valstī.

Pētniecības infrastruktūras attīstība, ko finansē zinātnes investīcijas, arī spēlē svarīgu lomu izglītības stimulēšanā. Modernas laboratorijas, pētniecības centri un piekļuve jaunākajām tehnoloģijām ļauj studentiem un pasniedzējiem veikt augstas kvalitātes pētījumus un piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos. Tas ne tikai uzlabo izglītības procesa kvalitāti, bet arī veicina inovāciju un kritiskās domāšanas kultūras veidošanos. Turklāt starptautiskā sadarbība un zināšanu apmaiņa, ko atbalsta tādas programmas kā Horizon Europe un Erasmus+, paplašina studentu izglītības un profesionālos apvāršņus, sagatavojot viņus veiksmīgai karjerai globālajā ekonomikā.

Vadošās Latvijas universitātes ieņem salīdzinoši zemas pozīcijas (1001-1200 diapazonā QS World University Rankings) starptautiskajos reitingos salīdzinājumā ar vadošajām Eiropas Savienības augstskolām.

Investīcijas zinātnē ievērojami palielinās Latvijas universitāšu konkurētspēju, uzlabojot izglītības un zinātnisko pētījumu kvalitāti. Finansējums ļaus universitātēm modernizēt pētniecības infrastruktūru, piesaistīt augsti kvalificētus pasniedzējus un studentus, kā arī piedalīties starptautiskos zinātniskos projektos. Tas radīs apstākļus inovatīvu mācību programmu izstrādei un palielinās zinātnisko publikāciju skaitu, kas savukārt uzlabos Latvijas universitāšu pozīcijas starptautiskajos reitingos un palielinās to pievilcību ārvalstu studentiem un pētniekiem.

Lai palielinātu Latvijas universitāšu konkurētspēju, partijas “SUVERĒNĀ VARA” Eiropas Parlamenta deputāti:

1. Veicinās zinātnes un izglītības finansējuma palielināšanu – lobēs par ES budžetu paplašināšanu, kas paredzēts zinātnisko pētījumu un augstākās izglītības atbalsta programmām. Tas palīdzēs Latvijas universitātēm modernizēt savu infrastruktūru un piesaistīt starptautiskus pētniekus un studentus.
2. Stimulēs starptautisko sadarbību – atbalstīs iniciatīvas, kas vērstas uz partnerattiecību stiprināšanu starp Latvijas universitātēm un vadošajām ES augstskolām. Tas ļaus apmainīties ar zināšanām, piedalīties kopējos zinātniskos projektos un uzlabot Latvijas iestāžu akadēmisko reputāciju.
3. Attīstīs inovatīvos klasterus un zinātnes parkus – veicinās zinātniski tehnoloģisko parku un inovatīvo centru izveidi Latvijā ar ES fondu atbalstu. Šādi klasteri var stimulēt zinātnisko pētījumu komercializāciju un piesaistīt investorus, kas paaugstinās zinātnisko sasniegumu līmeni un to praktisko pielietojumu.