Dokumenti un Informācija
MARIJA KORIČEVA
STRATĒĢISKĀS BIZNESA VADĪBAS SPECIĀLISTE
EP DEPUTĀTA AMATA KANDIDĀTE
ATKRITUMU DEDZINĀŠANAS CĪŅAS: RISINĀJUMS VAI TIKAI BIZNESS
Jau vairāk kā gadu notiek Ropažu novada iedzīvotāju cīņa pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību teju 500-600 metru attālumā no dzīvojamām mājām. Šī cīņa piesaistīja daudzu cilvēku uzmanību atkritumu dedzināšanas jautājumam Latvijā, sākās aktīvas diskusijas.
Atkritumu dedzināšana var būt daļa no koģenerācijas procesa, kad sadedzināšanas rezultātā saražoto enerģiju virza apkurei vai elektrības ražošanai, tomēr pats process pēc būtības ir tas pats – tiek dedzināti atkritumi, tāpēc turpmāk rakstā sauksim šo par atkritumu dedzināšanu.
Atkritumu dedzināšanas koncepta piekritēji apgalvo, ka atkritumu dedzināšana nerada negatīvas sekas, bet idejas pretinieki oponē ar pētījumu rezultātiem. Kā tad ir? Kāda ir situācija Latvijā? Ko saka Eiropa?
Atkritumu dedzināšanas riski veselībai un videi
Visu veidu sadedzināšanas iekārtas izdala piesārņojumu atmosfērā. Ķimikālijas, kas atrodas skursteņa gāzēs, bieži ir arī pelnos un citos atlikumos:
- • Gaisa piesārņotāji, piemēram, cietās daļiņas, kas izraisa plaušu un sirds slimības;
- • Smagie metāli, piemēram, svins, kadmijs un dzīvsudrabs, kas izraisa neiroloģiskas slimības;
- • Toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, dioksīni, polihlorbifenili, polihlorēti naftalīni, hlorēti benzoli, poliaromātiskie ogļūdeņraži, kas izraisa vēzi un citas veselības problēmas.
Šīs ķīmiskās vielas un piesārņotāji nonāk gaisā, ūdens un pārtikas apgādē netālu no sadedzināšanas iekārtām un nonāk cilvēku ķermenī, kad viņi elpo, dzer un ēd piesārņotājus. (Burned: Why Waste Incineration Is Harmful). Arī “Zero Waste Europe” eksperts Janeks Vahks norāda, ka atkritumu dedzināšanas iekārtu tuvumā pastāv ilgtermiņa risks cilvēka veselībai un videi. “Zero Waste Europe” un “ToxicoWatch Foundation” veiktais biomonitoringa pētījums teritorijās ap atkritumu dedzināšanas iekārtām Slovākijā un Nīderlandē atklāja augstu noturīgo organisko piesārņotāju līmeni vidē un pārtikā. Savukārt, pēc biomonitoringa pētījuma, ko veica ToxicoWatch Foundation ZWE, kas analizēja noturīgo organisko piesārņotāju klātbūtni sadedzināšanas iekārtu apkārtnē Valdemingomezā (Spānija), Pilzenē (Čehija) un Kauņā (Lietuva), lielākā daļa analizēto olu pārsniedz ES pārtikas nekaitīguma darbības ierobežojumus, kas noteikti ES Direktīvā 2013/711/ES. Liela dioksīnu un furānu koncentrācija tika konstatēta arī to vistu olās, kas ir netālu no Reststoffen Energie Centrale, kas tiek uzskatīta par modernāko un nekaitīgāko atkritumu sadedzināšanas iekārtu Nīderlandē. Izrādījās, ka augstas bīstamo vielu koncentrācijas veidojās profilaktiskās apkopes posmos un brīdī, kad iekārta tika apturēta un atkal iedarbināta. (Hidden emissions: A story from the Netherlands). Saskaņā ar pētījumu par mirstību no vēža pilsētās netālu no atkritumu sadedzināšanas iekārtām, nāves risks no vēža ir īpaši augsts 5 km attālumā no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. (Cancer mortality in towns in the vicinity of incinerators and installations for the recovery or disposal of hazardous waste)
Vai atkritumi sadeg pilnībā?
“Dedzināšanā rodas arī apglabājami atkritumi. Dedzināšanas laikā izveidojušies pelni ir jāattīra pat gadījumos, kad tos izmanto ceļu būvniecībā,” tā P. Baržaks (Eiropas Vides biroja pārstāvis).
Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, pēc sadzīves atkritumu dedzināšanas var palikt līdz pat 65% no šiem atkritumiem. Aprēķini rāda, ka pēc 1 tonnas atkritumu sadedzināšanas paliek 510 kg sārņu, 51 kg pelnu, 30 kg sorbentu un 21,4 kg kaitīgo piemaisījumu, tāpēc atkritumu dedzināšana neatrisinās atkritumu poligonu jautājumu.
Situācija Latvijā
Latvijā ik gadu tiek ražoti ap 800 000 tonnām sadzīves atkritumu un pārstrādā aptuveni pusi no tā. Šie dati var arī nebūt precīzi, par ko minēts Viduslatvijas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2023-2028, tātad ar nenoteiktu daļu varbūtības vadāmies no tā, kas ir.
Pašlaik Latvijā jau darbojas vairākas atkritumu dedzināšanas iekārtas, kā piemēram, Ventspilī vai uzņēmumā SCHWENK Latvija savām ražošanas vajadzībām. Gadu atpakaļ sākās sabiedriskā apspriešana Ropažu novadā, kur vietējie iedzīvotāji zibenīgi savāca nepieciešamos 2000 parakstus zem iniciatīvas pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību. Jāpiebilst, ka Ropažu novadā iecerētais projekts vairākas reizes mainīja savu nosaukumu un tā attīstītāji bija spiesti organizēt atkārtotu sabiedrisku apspriešanu tai skaitā dēļ tā, ka iepriekšējais projekta nosaukums bija savā ziņā maldinošs. Attīstītājs pielika pūles sabiedrības pārliecināšanai, ir braucis ar prezentāciju uz Rīgas domi, organizējis ekskursijas uz vienu no Francijas atkritumu dedzināšanas rūpnīcām vairākiem žurnālistiem un, iespējams, amatpersonām, bet…nav ticies ar iedzīvotājiem. Iespējams, šādas ekskursijas paskaidro, kāpēc vienā un tajā pašā sabiedriskā medija lapās var atrast praktiski pretēji pozicionētus tematiskus rakstus. Nav grūti saprast izvēlētās vietas priekšrocības: iespēja viegli pieslēgties TEC-2 siltumapgādes infrastruktūrai, dzelzceļa pieejamība, Getliņu atkritumu poligona tuvums – biznesam visi šie punkti ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie nosaka izmaksu apjomu.
Kamēr notiek šī cīņa un mediji popularizē aktuālo tēmu un sacenšas situācijas analīzē, šķiet, pārējiem arī vajadzētu rūpīgāk pieiet atkritumu dedzināšanas tēmai, bet nekā nebija! Š.g. marta beigās Rīgas dome lemj atļaut jaunas automatizētas biokurināmā modulārās katlumājas izbūvi un no atkritumiem iegūtā kurināmā līdzsadedzināšanu Krustpils ielā, Rīgā. Pāri Lubānas ielai no šīs teritorijas ir privātmāju sektors un piecu stāvu daudzdzīvojamās mājas, bet līdz iecerētai atkritumu dedzināšanas rūpnīcai Ropažu novadā ir kādi 5 kilometri vien. Blakus rajona iedzīvotāji apgalvo, ka sabiedriskās apspriešanas nebija. Paiet 1.5 mēnesis un Ropažu novada iedzīvotāji lasa avīzēs, ka uzņēmums Gren plāno investēt vairāk nekā 200 milj. eiro jaunajā atkritumu dedzināšanas rūpnīcā Aconē, kas skaitās Salaspils novadā, bet fiziski ir turpat – praktiski aiz TEC-2 žoga. Iedzīvotāji ir iesnieguši platformā manabalss.lv iniciatīvu par drošu attālumu no dzīvojamām mājām atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecībai, kura 3 nedēļu laikā savāca vairāk par 11 000 parakstu un tika virzīta uz Saeimu. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem rūp sava drošība un tie ir gatavi cīnīties par savām tiesībām dzīvot drošā vidē.
Kopumā pēc presē atrodamās informācijas var uzskaitīt sekojošus uzbūvētus un iecerētus objektus un to jaudas:
Objekts / lokācija | Jauda, tonnas |
Schwenk Latvija | 25 000 |
Ventspils | 15 300 |
Rīga, Krustpils iela | 3 500 |
VRC, Ropažu novads | 143 000 |
Gren, Acone | 200 000 |
Jelgava | 30 000 |
Daugavpils | 20 000 |
Latvijas Vides konsultatīvās padomes eksperti aicinājuši pārvērtēt atkritumu dedzinātavu lietderību un ekonomisko pamatojumu. Viņuprāt, sadedzinot atkritumus, nav pietiekami novērtēts siltumnīcefekta gāzu apjoma palielinājums un tā radītais gaisa piesārņojums. Uzticoties padomes ekspertu viedoklim un ņemot vērā ieceri būvēt 2 jaudīgas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas blakus gan dzīvojamām mājām, gan savā starpā, iespaids par iespējamo kaitīgo faktoru ekspozīciju rodas visai pesimistisks.
Arī biedrības “Zero Waste Latvija” valdes priekšsēdētāja Anna Doškina ir paudusi, ka ES noteikto 10% apglabāšanas mērķi, kas tiek izmantots kā pamatojums atkritumu dedzināšanas iekārtu izbūvei Latvijā, vides organizācijas vērtē kritiski tāpēc, ka tas nerisina galveno problēmu – kolektīvi tiek radīts pārlieku daudz atkritumu, turklāt, kā redzams arī Latvijas gadījumā, ne vienmēr veicina virzību aprites ekonomikas virzienā.
Un kā ir Eiropā?
Eiropā ir gandrīz 500 atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, kas dedzināšanas rezultātā iegūto jaudu pārvērš siltumā vai elektroenerģijā. Daudzas atrodas pilsētu sirdīs. Tas viss varētu radīt iespaidu, ka atkritumu dedzināšana ir laba prakse, bet tā nebūt nav taisnība. Eiropas Savienība jau ir mainījusi savu attieksmi pret atkritumu dedzināšanu. Jau 2017. gadā Eirokomisija ir iestājusies par moratoriju attiecībā uz jauno atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecību, jo atkritumu dedzināšana traucē atkritumu šķirošanai un negatīvi ietekmē atkritumu pārstrādāšanu.
Schwenk Latvija Vides nodaļas vadītāja vairākās intervijās ir minējusi, ka uzņēmumam nākas importēt atkritumus, jo no Latvijas nāk tikai 30-40%. Par iemeslu viņa nosauc šķirošanas problēmas. Latvija nepietiekoši labi un/vai daudz šķiro atkritumus.
Kompānija “Fortum” ir uzstādījusi atkritumu sadedzināšanas iekārtu arī Klaipēdā, Lietuvā. Dedzināšanas rūpnīcas būvniecības izmaksas bija 126 milj. eiro. Tā savas darbības sākumā apkalpoja vien Klaipēdas reģionu un … secināja – atkritumu nepietiek. Klaipēdā pēc pirmā darbības gada sāka ņemt atkritumus dedzināšanai no visas Lietuvas. Kā ziņo Lietuvas plašsaziņas līdzekļi, “Fortum Klaipeda” pārdotais siltums ir viens no dārgākajiem Lietuvā.
Igaunijas energokompānija “Eesti Energia” Tallinā savas darbības sākumā par atkritumiem dedzināšanai Tallinas pilsētai maksu neprasīja. Pēc Somijas piedāvājuma dedzināt šajā valstī radītos atkritumus, turklāt par maksu, notika būtiskas izmaiņas. Igauņi patlaban dedzina arī Somijā radītos atkritumus. Kāpēc tā notiek, ja Somijai ir savas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas? Atbilde ir visai vienkārša: Somijas rūpnīcās izmantotā tehnoloģija daudzus atkritumus neļauj dedzināt, savukārt Somijā iepakojumam izmanto daudzus nepārstādājamos materiālus. Atkritumu imports dedzināšanas rūpnīcu vajadzībām nav retums.
Vairākās ES valstīs ir noteikts, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcas var būt tikai un vienīgi valsts vai pašvaldību īpašumā, jo uzskata šo industriju par valsts drošības jautājumu, tāpēc nosaka stingras prasības.
Dānija ir ES līderis atkritumu ražošanā un arī atkritumu dedzināšanā. Dr. Jenss Peters Mortensens, Dānijas Dabas aizsardzības asociācijas pārstāvis pērn rudenī sarunu festivālā “Lampa” aicināja Latviju atteikties no iecerētās atkritumu dedzinātavu būvniecības, norādot uz savas valsts bēdīgo pieredzi. Dānijā pavisam uzbūvētas 23 atkritumu dedzināšanas iekārtas ar kopējo jaudu 4 miljardi tonnu gadā, visas ir pašvaldību īpašums. 2021. gadā festivālā “Lampa” viņš padalījās, ka atkritumu dedzināšanas iekārtas ir dārgas un atpelna sevi aptuveni 30 gadu laikā. 2021. gadā Dānijas kopējo nesamaksāto parādu apjoms pārsniedza 1,5 miljardu eiro.
“Dānijas valdības plāns nav ambiciozs, dedzinātavas ir jāslēdz līdz 2030. gadam, kad būs atmaksāti aizdevumi. Šīs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas nedrīkstēs būt pašvaldību īpašumā. Dānijas pašvaldībām būs jānodrošina katrai mājsaimniecībai desmit atkritumu frakciju vākšana 2–4 tvertnēs,” tā J. P. Mortensens.
Mūsu redzējums
Savu redzējumu mēs balstām uz vairāku faktoru kopumu:
- nevar noliegt augošos jauno pētījumu rezultātus par atkritumu dedzināšanas ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Dati par 24 km drošu rādiusu ir biedējoši;
- citu Eiropas valstu pieredze liecina par to, ka šai nozarei nepieciešama stingra kontrole un ārkārtīgi pārdomāta pieeja – daudzas valstis ir saskārušās ar to, ka atkritumu dedzināšana rada pieprasījumu pēc atkritumiem, rezultātā tie tiek importēti;
- ES nostāja ir veicināt atkritumu šķirošanu. Ņemot vērā uzkrāto pieredzi ES vairs neatbalsta atkritumu dedzināšanu;
- Latvijā izveidojusies situācija ap atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecības iecerēm rada bažas par situācijas kontroli un uzņēmēju interešu pārsvaru pār iedzīvotāju drošību.
Mēs iestājamies par to, ka suverēnā vara pieder cilvēkiem un augstu vērtējam iedzīvotāju vēlmi un spējas apvienoties savu interešu aizstāvēšanā un atbalstām viņu vēlmi dzīvot drošā vidē tagad un nākotnē un noteikt atkritumu dedzināšanas iekārtu drošu attālumu no dzīvojamām mājām.
Mēs uzskatām, ka atkritumu apsaimniekošanas plānus Latvijai ir jāizstrādā saskaņā ar ES labākajām praksēm un vīziju. Esošās nostādnes neatbalsta atkritumu dedzināšanas pieeju, tāpēc būtu nepieciešams lielāku uzmanību pievērst tieši šķirošanas problemātikai. Mājsaimniecību radītu atkritumu šķirošanas jautājums ir saistīts ne tikai ar iedzīvotāju atkritumu šķirošanas kultūras veicināšanu. Jāskatās uz atkritumu avotu, kas ir ražošana un tirdzniecība. Jāmācās no Somijas problemātikas – konsultējoties ar iepakojumu ražošanas ekspertiem un industrijas pārstāvjiem nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kādu tipu iepakojumus iespējams ierobežot izmantošanai Latvijā šādi mazinot grūti pārstrādājamos vai nepārstrādājamos atkritumus.
Nedrīkst pieļaut nekontrolētu atkritumu dedzināšanas biznesa attīstību. Nav pieņemama pieeja, kad blakus var tikt būvētas vairākas atkritumu dedzinātavas no biznesa ērtuma apsvērumiem, liedzot iedzīvotājiem ietekmēt radušos situāciju. Jāpārdomā kontroles mehānismi un jāizstrādā attiecīgā normatīvo aktu bāze. Mēs esam pret atkritumu dedzināšanu, bet ja tāda tomēr būtu nepieciešama, tad tai būtu jābūt valsts vai pašvaldības īpašumā un to būvniecības nepieciešamību jānosaka, vadoties pēc esošās un ilgtermiņā prognozētas situācijas un tikai kopā ar pārējiem atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumiem. Sabiedriskai apspriešanai jābūt obligātai šī procesa sastāvdaļai.
Seko jaunumiem!
European Christian Political Movement