Dokumenti un Informācija
KARINA SPRŪDE
EKONOMISTE
EP DEPUTĀTA AMATA KANDIDĀTE
Skaidrs, ka Lembergs ir smagos noziegumos apsūdzēts, bet Ventspilī, toties, ielas ir nobruģētas.
Jā, skaidrs, ka Šleseram rūp vien sava uzņēmuma peļņa, bet gan jau viņš atvedīs uz valsti ja ne krievu, tad arābu vai ķīniešu naudu.
Mēs saprotam, ka VID strādā kā represīva iestāde, bet daudziem rados/draugos ir paziņa un par nelielu samaksu var sarunāt un atrisināt savus uzkrātos parādus.
Mēs saprotam, ka elitei nerūp tauta, bet viņiem ir laba sadarbība ar Rietumiem un pirms vēlēšanām piešķīra piemaksu pensijai 20 euro.
Mēs saprotam, ka neviens neizpilda savus vēlēšanu solījumus, bet pieprasīt atbildību nevaram, jo viņi taču nesaņēma 51% balsu.
Mēs nevēlamies, lai Latvijā būtu dekriminalizēta pedofīlija, bet nekas slikts nebūs, ja skolēniem stāstītu par genderu daudzveidību un ķermeņa apmierināšanas veidiem un rīkiem.
Skaidrs, ka Eiropas fondi (kohēzijas fondi) tika apgūti negodprātīgi, bet mums vismaz bērniem rotaļu laukums daudzdzīvokļu mājas pagalmā ir.
Nekas, ka viņi gaļu un ikrus ēd, mums vismaz kartupeļi ir.
Katru reizi iedzīvotāji attaisno savu izvēli. Tā saukto, mazāko ļaunumu psiholoģijā sauc par “kognitīvās disonanses samazināšanu”.
Tā ir situācija, kurā jāizvēlas mazākais no diviem ļaunumiem, jo citu variantu vienkārši nav, vienmēr nepatīkami. Tajā ir vēl viens aizkavēts slazds: ja izvēlamies ļaunumu, tas kļūst par mūsu ļaunumu, tāpēc nemierīgā sirdsapziņa sāk meklēt tam attaisnojumus. Tostarp iedomāti mazinot izvēlētā ļaunuma apmēru.
Nav nemaz tik ļauns, diezgan mazs ļaunums, vietām pat jauks, un, ja paskatās FB profilā, tad tur bildītes ar sunīšiem un putniem. Kopumā gandrīz vai labi izskatās.
Turklāt, ar laiku šis kādreiz izvēlētais ļaunums kļūst par ierastu. Cilvēks ļoti viegli aizstāj vārdus “ierastais” ar “normālais” un pēc tam “dabiskais” uz “pienākas”.
Demokrātijas apdraudējum
Vašingtona — 2020. gada — demokrātija ir apdraudēta visā pasaulē, ne tikai tādās autoritārās valstīs kā Ķīna, Krievija un Irāna, bet arī valstīs ar gadu desmitiem ilgu pieredzi tiesību un brīvību aizsardzībā.
To valstu, kurās 2019. gadā brīvība pasliktinājās, bija gandrīz divreiz vairāk nekā to valstu, kurās brīvības stāvoklis uzlabojās, atzīmējot četrpadsmito gadu pēc kārtas, kad globālā brīvība pasliktinājās. Šajā laikā 25 no 41 pasaulē iedibinātās demokrātijas rādītāji pasliktinājās.
Daudzi pētnieki, Nobela prēmijas laureāti uzstājās starptautiskos forumos, rakstīja rakstus par šo tēmu, brīdināja…
Un sociologi norāda, ka vilšanās demokrātijā un populisma pieaugums nav cēlonis, bet gan simptoms.
Simptomu dēļ nejauši atnāca
Covid demokrātija, autoritārisms, aukstā kara politika, demokrātijas lamatas
Uzreiz visus sabāza mājās. Covid bija visur – pagrabos, skolās, veikalos, slimnīcās.
Mediju telpā – radio, televīzijā – galvenā tēma bija Covid. Vakcinēšanas propagandai piesaistīja aktierus, mūziķus, TV personības, ar vai bez medicīniskās izglītības. Visi bija eksperti, ja vien bija PAR. Eksistēja tikai viens pareizais viedoklis un pareizā izvēle – vakcinācija.
Izsmēja cilvēkus, kas atteicās nēsāt maskas. Katrs, domāju, atceras karikatūru, kur masku nenēsātāji bija attēloti kā cilvēki ar piečurātām biksēm. Un tam visam papildus vēl sodi, atlaišanas no darba, vardarbīga vakcinēšana piespiedu kārtā – obligāti.
Igaunijā tika uzlikti 25 administratīvie sodi, taču Latvijā kopā – 24 tūkstoši. “Lokdauns”, komandantstunda, pārvietošanās aizliegums bija vissmagākais cilvēktiesību pārkāpums. Policijas patrulēšana naktīs. Bailes. Kur palika liberāļu lozungs – Mans ķermenis, mana darīšana? Vairs cilvēktiesības neeksistēja.
Un tagad, kad “AstraZeneca” atzīst nāvējošu Covid-19 vakcīnas blakusefektu, ir klusums. Neviens nav atvainojies tautas priekšā. Neviens politiķis, mediķis. Uzticies zinātnei! Jo naudas bija tik daudz kā nekad.
Covid draudi tika uzvarēti vienas dienas laikā. 2022.gada 22.februārī. Visi Covid eksperti kļuva par kara ekspertiem.
Vardarbība rada vardarbību
Šie vārdi no krievu rakstnieka Aleksandra Solžeņicina Nobela lekcijas par literatūru, kas sarakstīti pirms vairāk nekā 40 gadiem, ir spēkā arī šodien: “ Vardarbība ne pie kā nenoved, gluži otrādi, tikai sevī rada citus ļaunumus – atriebības vardarbību, fanātismu, melu izplatīšanu.”
Karš Ukrainā.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants:” Vārda un informācijas brīvība, nosaka, ka ik vienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.”
Tomēr realitātē, ja viedoklis nesakrīt ar valstī valdošo “mainstream”, cilvēku var padarīt par valsts nodevēju vai ienaidnieku un visas spēka struktūras strādā pret tevi. Ja Covid laikā biji mērkaķis, kas netic zinātnei, tad tagad – citu valstu aģents. Valda vien naids un bailes, ko neviens neplāno apturēt. Mēs esam vienīgie, kas godīgi un atklāti teica, ka esam pret karu, un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai karojošās valstis parakstītu miera līgumu.
Tikko Slovākijā citas ideoloģijas atbalstītāji, sējot naidu un politisko teroru, veica atentāta mēģinājumu. Roberts Fico ir konservatīvu uzskatu politiķis, atsevišķās Eiropas aprindās viņu aktīvi apmeloja, radot viņam tāda “visa labā” ienaidnieka un “Putina drauga” tēlu. Līdzīgi tas notiek ar mums.
Neskatoties uz kara draudiem, politiķi spēj nodarboties ar tradicionālās ģimenes iznīcināšanu – pieņemot partnerattiecību likumu, ratificējot Stambulas konvenciju. Latvijas valsts bijušie prezidenti Vaira Viķe-Freiberga un Valdis Zatlers aicina steidzamības kārtā parakstīt Pandēmijas līgumu nevis aicina izbeigt karu.
Dārgie Latvijas iedzīvotāji, šogad mēs nebalsosim par mazāko ļaunumu. Mēs balsosim par SUVERĒNO VARU, lai stiprinātu Latvijas ģimenes institūtu, lai cilvēki dzīvotu mierā, bez naida, bez bailēm par nākotni.