Mūsu viedoklis – nedrīkst pieļaut ‘zaļā kursa’ izplatīšanos, upurējot ES ekonomiku, kas jau notika COVID-19 laikā. Turklāt Eiropas līmenī jāatbalsta mūsu vietējos autoražotājus.

Mēs neesam autoražotāju lielvalsts, lai gan mums ir vietējie autoražotāji, piemēram, Dartz Motorz. Tāpēc šajā jautājumā ir svarīgi izpētīt autoražotāju pasaules tendences. Aplūkojot autoražotāju TOP virsotni, knapi varam saskatīt tur Eiropas ražotājus. Lielākie pasaules ražotāji ASV, Ķīnā un Japānā nepievienojas ‘zaļajam kursam’ (New York Times, 2021. gada 9. novembris). Mūsu viedoklis – nedrīkst pieļaut ‘zaļā kursa’ izplatīšanos, upurējot ES ekonomiku, kas jau notika COVID-19 laikā. Turklāt notiek diskusija, vai jāpariet uz ‘elektriskajiem automobiļiem’, vai tikai uz ‘elektrisko degvielu’. Šobrīd redzam, ka Ford (2024. gada 9. maijs, motor1.com) un Mercedes-Benz (2024. gada 15. maijs, autoexpress.co.uk) atceļ savus plānus no 2030. gada pilnībā pāriet uz elektriskajiem auto.

Autobūves nozares pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem (EV) pēdējos gados ir bijusi nozīmīga diskusiju un rīcības tēma. Tomēr jaunākās tendences liecina par sarežģītu scenāriju, kurā Eiropā varētu rasties sākotnējais entuziasms par strauju pāreju uz elektrisko piedziņu.

2024. gada martā automašīnu pārdošanas apjomi ES reģistrēja kritumu, patērētāju uzvedības tendencēm mainoties par sliktu elektromobiļiem. Akumulatoru elektrisko automašīnu īpatsvars samazinājās līdz 13% no iepriekšējā gada 13,9%, bet hibrīdelektrisko automašīnu īpatsvars pieauga līdz 29% no 24,4%. Tas liek domāt, ka, lai gan joprojām pastāv interese par elektrificētiem transportlīdzekļiem, patērētāji, iespējams, izvēlas hibrīdus kā pārejas tehnoloģiju, nevis pilnībā elektriskos.

Automobiļu ražotāju globālā tendence patiešām ir vērsta uz ilgtspējību, taču tempi un pieeja atšķiras. Lai gan daži uzņēmumi virzās uz priekšu ar elektrifikāciju, citi izmanto piesardzīgāku pieeju tirgus pieprasījuma un ekonomisko apsvērumu dēļ. Piemēram, Ford un Mercedes-Benz nesen paziņoja par atkāpšanos no sākotnējiem plāniem līdz 2030. gadam. Tas atspoguļo plašāku nozares tendenci, kurā autoražotāji balansē starp EV tehnoloģiju attīstību un rentabilitātes saglabāšanu, izmantojot tradicionālos iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļus.

Diskusija par “elektriskajām automašīnām” un “elektrisko degvielu”, kas attiecas uz sintētisko degvielu vai e-degvielu, pievieno debatēm vēl vienu slāni. Daži uzskata, ka e-degvielas ir veids, kā samazināt emisijas, neprasot pilnīgu pašreizējās automobiļu infrastruktūras remontu.

Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan “zaļais kurss” joprojām ir autobūves nozares stratēģisks virziens, ceļš uz to izrādās pakāpeniskāks un niansētāks, nekā sākotnēji gaidīts. ES ekonomikām ir svarīgi atrast līdzsvaru, kas veicina inovāciju un atbildību vides jomā, neapdraudot ekonomisko stabilitāti.